Презентация на тему "Viduslaiku izgudrojumi"

Содержание

• 
  Слайд 1

  Viduslaikuizgudrojumi

  Darba autors: 10 klases skolniece Grieta Beinaroviča J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija

• 
  Слайд 2

  Saturs

• 
  Слайд 3
  

  Viduslaikos attīstību virzīja dažādi izgudrojumi. Izgudrotāji bieži bija vienkārši amatnieki. Viņu atklājumu mērķis bija panākt labāku dabas spēku izmantošanu un atvieglotu cilvēku roku darbu. Bieži tie bija jau antīkajā pasaulē izdarīto atklājumu un tehnikas uzlabojumi. Daudzi ķīniešu un citu tautu atklājumi Eiropā kļuva pazīstami tikai viduslaikos, galvenokārt ar arābu tirgotāju starpniecību.

• 
  Слайд 4

  Kompass (12.gs)

  Kompasu uz Eiropu no Ķīnas atveda arābu tirgotāji. Ir zināms, ka 12. gadsimtā kompasu izmantoja, kuģojot pa Vidusjūru. Eiropā viens no pirmajiem magnētiskā kompasa uzbūvi aprakstīja anglis Aleksandrs Nekams (1157-1217).

• 
  Слайд 5

  Brilles (13.gs)

  13.gadsimtā radāsidejasavienot divas lēcas. Pirmāslēcasbija no slīpētakalnukristāla – berila, no kāarīradiesnosaukums „brilles”. Idejas autos navzināms. Pirmāsbrillesmācējatikaiuzsēdinātuzdeguna. 15.gs. tikaizgudrotasbrillestuvredzīgiemcilvēkiem.

• 
  Слайд 6

  Arkls (11.gs)

  Viduslaiku sākumā zemi apstrādāja ar vienkāršu spīļarklu, ko jau izmantoja romieši. Spīļarkla lemesis zemi tikai uzirdināja. 11. gadsimtā sāka lietot arklu, kura lemesis pilnīgi apgrieza velēnu. Jaunā arkla pielietošana ļāva palielināt zemes ražību. Kā vilcējspēku izmantoja vēršus un zirgus.

• 
  Слайд 7

  Horizontālās stelles (12.gs)

  Jau kopš seniem laikiem bija zināmas vertikālās stelles, kas acīmredzot rosināja radīt horizontālās stelles. Pie tām audēji varēja apsēsties. Darbs kļuva ātrāks un patīkamāks

• 
  Слайд 8

  Mehāniskais pulkstenis (13.gs)

  13.gs. zinātnieki radīja pulksteni, kas rādīja laiku un datumu. Pulksteņus novietoja baznīcas torņos un rātsnamos. Pirmo pārnēsājamo pulksteni 1410.gadā izgatavoja FilipoBrunelleski Itālijas pilsētā Florencē.

• 
  Слайд 9

  Dzirnavas

  Nav zināms, kurš pirmais sāka izmantot ūdens spēku dzirnavu darbināšanai. Tās parādījās 8.gs. Viduseiropā, vēlāk arī Skandināvijā. 11. gadsimtā Anglijā jau darbojās vairāk nekā 5600 ūdensdzirnavu.Pirmās vējdzirnavas tika uzbūvētas Ziemeļfrancijā 1180.gadā. Gan ūdensdzirnavas, gan vējdzirnavas atviegloja graudu malšanu

• 
  Слайд 10

  Papīra izgatavošana un grāmatu iespiešana

  Arpapīraizgatavošanu 12.g.s vidūSpānijuiepazīstināja no Ķīnasatbraukušiearābu un ebrejutirgotāji. Papīraražošanaikāizejvielasizmantojakokvilnu, salmus un koksni. Ūdenīšīsizejvielassajaucaviendabīgāmasā. Sākotnējiizejvielusasmalcināšanabijarokudarbs, bet jau 13.gs. Itālijā to paveicaūdensdzirnavas. 1454. gadāvācupilsētāMaincā JohansGūtenbergsizgudrojaiespiedmašīnu. Viņš izlēja metāla burtstabiņus  (burtus), kurus varēja izmantot atkārtoti. No tiem izveidoja vārdus un teikumus spoguļattēlā, pēc tam salikto tekstu apzieda ar tinti un ar iespiedmašīnu iespieda uz papīra loksnes. Šādā veidā grāmatas iespieda līdz 19.gadsimtam. Gūtenberga iespiedmašīna

• 
  Слайд 11

  Lielgabals (14.gs)

  Šie ieroči sākotnēji bija nelieli. Tos izgatavoja no čuguna vai bronzas, un iedarbība galvenokārt bija ne tik daudz šāviena precizitātē, cik to radītajā troksni. Sākumā šāva ar akmens, vēlāk dzelzs vai svina lodēm. Lielas pārmaiņas sākās līdz ar šaujampulvera izmantošanu. To aizdedzināja ar gruzdošu sērkociņu, vēlāk ar degli.

• 
  Слайд 12

  Arbalets (10.gs)

  ArbaletsradāsEiropā (neatkarīgi no līdzīgaieročaĶīnā) kākara un medībuierocis. Tasbijasmags, un tāuzvilkšanaprasījaspēku un laiku. Arbaletabultasbijaarlielucaursišanasspēku.

• 
  Слайд 13

  Ievērojamākie zinātnieki